Neizskaidrojami spoku kuģi

Spoku kuģi nav gluži tik baisi, kā varētu noprast pēc to nosaukuma. Šādi pazīst nevis spoku apsēstus kuģus, bet tādus, kas atrasti okeānā bez neviena apkalpes locekļa. Ir vairāki iemesli kādēļ kuģis var kļūt par spoku kuģi. Visbiežāk tie ir atrāvušies no tauvām ostās, un, aizpūsti atklātās jūrās, retāk tie ir ieguvuši tādus bojājumus, ka apkalpe, pārliecināta, ka tās kuģis grimst, ir tos pametuši glābšanas laivās. Tomēr reizēm jūrnieki uzdodas spoku kuģiem bez acīmredzama izskaidrojuma par apkalpes prombūtni, vai likteni pēc klāja pamešanas.

2008. gadā, pie Austrālijas krastiem, tika atrasta neliela jahta ar nosaukumu Kaz II (vairāk par to lasīt šeit). Jahtas buras bija saplēstas un nebija ne miņas no trīs vīru lielās apkalpes, kurai, saskaņā ar kuģa žurnālu, vajadzēja atrasties uz kuģa klāja. Kabīnē atrastais atvērtais klēpjdators un, tam blakus esošā, pusizdzertā kafijas tasīte, liecina par to, ka apkalpe visdrīzākais jahtu pametuši steigšus. Visdrīzākais, ka nekad neuzzināsim precīzu Kaz II apkalpes likteni. Iespējams, ka viens no apkalpes biedriem ir pārpūsts pāri bortam, otrs – lēcis to glābt, bet trešais, nespējot vienatnē tikt galā ar jahtas burām, arī pārkritis pāri.

Kāds filipīniešu zvejnieks, 2016. gadā, uzgāja citu, smagi bojātu jahtu. Šī jahta īsti neskaitās spoku kuģis, jo vienīgais tās apkalpes loceklis – vācu jūrnieks Manfrēds Frics Bajorats, atradās uz klāja, taču ļoti mīklainos apstākļos. Manfrēda mirstīgās atliekas tika atrastas sēžot pie galda, sniedzoties pēc radio rācijas, iespējams, lai pārraidītu SOS signālu, brīdi pirms sirdstriekas izraisītās nāves. Jūrnieka ķermenis bija pilnībā mumificējies, kas nav neparasti, ņemot vērā sāļo jūras gaisu un to, ka jahta tika uzskatīta par pazudušo jau kopš 2009. gada, tātad pietiekoši sen, lai izskaidrotu tālo mumifikācijas stadiju. Lai arī sākotnēji šī traģiskā aina neliecināja par neko neizskaidrojamu, Manfrēda atlieku autopsijas rezultāts bija šokējošs – izrādījās, ka jūrnieks pārcieta nāvīgo sirdstrieku tikai nedēļu pirms atrašanas. Nav neviena reālistiska izskaidrojuma kādēļ Manfrēds nedeva par sevi nekādas ziņas 7 gadu garumā, tāpat nav skaidrs kā viņa mirstīgās atliekas varēja tik tālu mumificēties vien nedēļas laikā.

Visu laiku slavenākais un biezākajā noslēpumu miglā tītais spoku kuģis ir Marija Selesta. Kā tās pēdējais kapteinis, 1872. gadā, ceļojumā devās Bendžemins Brigss kopā ar savu sievu, meitu un astoņiem citiem apkalpes biedriem. Marija Selesta devās ceļā uz Itāliju no Ņujorkas ostas vien mēnesi, pirms to atrada jau bez neviena apkalpes locekļa, dzīva vai miruša. Spriežot pēc trūkstošās glābšanas laivas, apkalpe kuģi pametusi pašu spēkiem, tikai nav saprotams kādēļ tie ir izvēlējušies par labu šādam solim, jo kuģim nebija nekādu bojājumu, vai cīniņa pazīmju un arī pārtikas rezerves pietiktu vēl pusgadam. Netrūkst spekulāciju par Marijas Selestas apkalpes likteni, populārākajai no tām skaidrojot notikušo ar pirātu uzbrukumu, tomēr tā neizskaidro kādēļ nav novērotas cīņas pazīmes, vai kādēļ uz kuģa tika atstāti ēdamā un dzeramā krājumi, kurus pirāti noteikti būtu pievākuši sev. Pateicoties noslēpumainajiem apstākļiem, eksistē arī vairākas, uz pārdabisku spēku vai citplanētiešu iejaukšanās, balstītas teorijas par kuģa apkalpes likteni.

Šo tēmu vairāk pēta Slovākijas portāls.